Šonedēļ Eiropas Centrālā banka (ECB) ir gatava pieņemt lēmumu par procentu likmēm, kas ir svarīgs notikums gan Eiropas akciju tirgiem, gan eiro. Pasaules mērogā liela nozīme ir arī ASV ikmēneša patēriņa cenu indeksa (CPI) publicēšanai, jo tas būtiski ietekmēs vispārējo noskaņojumu.
Pēc drūmās nedēļas tuvākajās dienās tirgus noskaņojumu noteiks vairāku svarīgu ekonomisko datu publicēšana un notikumi.
Galvenā uzmanība tiks pievērsta Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumam par procentu likmēm, un gaidāms, ka banka īstenos savu otro procentu likmju samazinājumu šogad.
Turklāt Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) tiks publicēti augusta inflācijas rādītāji, kas ir būtisks rādītājs, ko Federālo rezervju sistēma rūpīgi uzrauga, nosakot procentu likmju politiku.
Ieguldītāji uzmanīgi sekos arī Ķīnas patēriņa cenu indeksam un Apvienotās Karalistes IKP datiem, lai gūtu papildu ieskatu abu valstu ekonomikas perspektīvās.
Eiropa
Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas sanāksme notiks 12. septembrī. Tirgus dalībnieki paredz, ka ECB samazinās noguldījumu procentu likmi par 25 bāzes punktiem līdz 3.50%, tādējādi atzīmējot otro procentu likmes samazinājumu šogad.
Banka jau iepriekš samazināja likmes jūnijā, kas bija pirmais samazinājums kopš 2019. gada, ierindojot sevi starp pirmajām lielajām centrālajām bankām, kas spērusi šādu soli.
Tirgi arī prognozē papildu samazinājumu decembrī, kas, iespējams, kopumā 2024. gadā varētu ietvert trīs samazinājumus par 25 bāzes punktiem.
Investori rūpīgi sekos arī Vācijas augusta galīgajiem patēriņa cenu indeksa (SPCI) datiem, kas kalpo kā Eiropas lielākās tautsaimniecības veselības barometrs.
Sākotnējie dati liecināja, ka salīdzinājumā ar jūliju inflācija Vācijā negaidīti samazinājās par 0.1% un gada izteiksmē samazinājās līdz 1.9%, kas ir mazāk nekā gaidītie 2.1%. Ja galīgie dati apstiprināsies, tas sniegtu papildu stimulu ECB potenciālajam procentu likmju samazinājumam.
Apvienotajā Karalistē uzmanības centrā būs galvenie dati par nodarbinātību, darba samaksas pieaugumu un mēneša IKP.
Vidējā izpeļņa trīs mēnešu periodā līdz jūnijam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 4.5%, kas ir zemākais pieauguma temps kopš 2022. gada februāra, liecinot par zināmu atvieglojumu inflācijai, jo lēnāks darba samaksas kāpums parasti mazina patēriņa cenu spiedienu.
Tomēr Apvienotajā Karalistē trīs mēnešos līdz jūnijam tika reģistrēts vislielākais jaunu darbvietu skaits kopš 2023. gada novembra, kas liecina, ka darba tirgus var palikt saspringts. Turklāt gaidāms, ka mēneša IKP jūlijā pieaugs par 0.2%, vēl vairāk uzsverot valsts ekonomiskās attīstības trajektoriju.
ASV
Gaidāmajiem ASV inflācijas datiem ir izšķiroša nozīme pasaules tirgos, jo tie būtiski ietekmēs gaidas attiecībā uz Federālo rezervju sistēmas (FED) lēmumu par procentu likmju noteikšanu šomēnes.
Jūlijā inflācija samazinājās līdz 2,9%, salīdzinot ar 3% iepriekšējā mēnesī, kas iezīmēja lēnāko kāpumu kopš 2021. gada marta. Konsensa aplēses liecina, ka inflācija turpinās samazināties, augustā sasniedzot 2,6%.
Ja šī tendence saglabāsies, tas varētu pastiprināt FED iespēju samazināt procentu likmes līdz gada beigām. Pašlaik tirgi prognozē 50 % iespēju, ka septembrī varētu notikt dziļāks samazinājums, iespējams, par 50 bāzes punktiem.
Vēl viens svarīgs rādītājs, kam jāpievērš uzmanība, ir ražotāju cenu indekss (PPI), kas atspoguļo ražotāju pārdoto gatavo preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas.
Jūlijā PPI gada izteiksmē pieauga par 2.2%, kas ir ievērojami mazāk nekā jūnijā, kad tas bija 2.7%. PPI krituma turpināšanās varētu vēl vairāk palielināt FED procentu likmju samazināšanas iespējamību, jo tas liecinātu par inflācijas spiediena mazināšanos visā piegādes ķēdē.